Close
  • Tipveida dzīvokļu projekti

    • 103. sērija

      103. sērijas dzīvokļi pēc speciālistu domām ir ērti un praktiski, turklāt ar pārdomātu plānojumu. Orģināli šīs sērijas ēkām raksturīgi 1 istabas dzīvokļi, kuru platība ir 34m2, 2 istabu dzīvokļi, kuru platība ir 51m2, kā arī 3 istabu dzīvokļi ar 66 m2 lielu platību, tomēr daudzzīvokļu ēku tehniskās īpašības pieļauj projektu pārplānošanu, tādēļ sastopami arī nedaudz atšķirīgi dzīvokļi. Salīdzinot ar citiem šajā laikā būvētajiem daudzzīvokļu namiem, 103. sērijas ēkām ir plašākas telpas. Tāpat, izplatīts ir viedoklis, ka piectstāvu ēkās, ja reiz ir mazāk iemītnieku, tad dzīve ir klusāka un arī vide sakoptāka. Vairumam 103. sērijas daudzzīvokļu ēku ir lodžijas, tomēr sastopamas arī ēkas bez lodžijām.

      103. sērijas daudzzīvokļu ēkas Rīgā ir ļoti izplatītas, tomēr arī ļoti iecienītas, tādēļ piedāvājums visu pieprasījumu neapmierina. Tās ir būvētas laika posmā sākot ar 70-to gadu pirmo pusi līdz pat 90-tajiem gadiem, kad realizēti pēdējie šīs sērijas projekti. Ēkas būvniecībā izmantoti māla ķieģeļi un gāzbetona vai keramzīta paneļi. Nesošās sienas būvētas no sarkanajiem vai dzeltenajiem māla ķieģeļiem (kas ēkām nodrošina samērā labu siltumizolāciju un skaņas izolāciju), savukārt pārējās sienas veidotas no paneļiem, tādēļ dzīvokļos iespējams veikt pārprojektēšanu. Starpstāvu pārsegumi veidoti no dobtajiem dzelzsbetona paneļiem. Kopumā 103. sērijas ēkām raksturīga laba būvdarbu kvalitāte un salīdzinot ar lielpaneļu sērijveida projektiem, arī laba siltuma un skaņas izolācija.

      Ēkām parasti ir pieci dzīvojamie stāvi, tomēr sastopamas arī ēkas ar 7 vai 8 stāviem. Tāpat, 103. sērijas ēkām ir pagrabstāvs un bēniņu stāvs. Bēniņu stāvos izmantotas fibrolīta plāksnes, tādējādi palielinot siltumizolāciju augšējā stāva dzīvoklī. Sastopamas arī šīs sērijas ēkas, kurām bēniņu stāva nav. 103. sērijas ēkām ir plakanais jumts, kurā ierīkota iekšējā ūdens novadīšanas sistēma.

      Lai arī sākotnēji 103. sērijas ēkām bija raksturīgi koka vērtņu rāmji ar dubulto stiklojumu, mūsdienās visbiežāk tiek izmantoti plastikāta logu rāmji.

    • 104. sērija

      104. sērijas ēkas Rīgas pilsētas ainavā parādījās 70-to gadu sākumā. 104. sērijas daudzzīvokļu ēkai var būt 9, 12 vai 16 stāvi.

      104. sērijas dzīvokļu plānojums ir ērts un funkcionāls. Viesistabai blakus ir virtuve, savukārt sanitārais mezgls ierīkots blakus guļamistabai. Sastopami 1 istabas dzīvokļi, kas ir 33-43m2 plaši, kā arī 2 istabu dzīvokļi, kuru platība ir 57m2 un 3 istabu dzīvokļi ar 69m2 platību. Telpas ir diezgan plašas un visas istabas ir izolētas. Visiem 104. sērijas dzīvokļiem ir plašas lodžijas, kas parasti ir visas istabas garumā un nereti tiek aizstiklotas, tā veidojot improvizētu verandiņu, pie tam, paaugstinot siltuma un skaņas izolāciju. 104. sērijas ēku dzīvokļi ir pieprasīti gan īres tirgū, gan arī tos iegādājoties savā īpašumā.

      Speciālisti 104. sērijas ēkas mēdz iedalīt 3 grupās. Pirmās grups ēkas ir 12 vai 16 stāvus augstas ar vienu kāpņu telpu. Ēkas veidotas no paneļiem. Visvairāk šo ēku ir Krasta ielas masīvā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Purvciemā, Imantā un Mežciemā. Otrās grupas ēkas ir 12 stāvus augstas un to kāpņu telpās izmantoti ķieģeļi. Šīs grupas ēkās atrodamas Iļģuciemā, Dzirciemā, Imantā un Čiekurkalnā, kā arī Juglā un Mežaparkā. Trešo grupu pārstāv vien dažas 9 stāvu ēkas Viestura prospektā. Šīm ēkām ir divas kāpņu telpas un to būvniecībā izmantoti baltie ķieģeļi. Visu grupu ēku būvniecībā izmantoti paneļi - ārsienām lentveida gāzbetona paneļi, savukārt nesošās sienas veidotas no dzelzsbetona paneļiem vai ķieģeļiem. Visu ēku kāpņu telpās ir atkritumu vads. Pirmās un otrās grupas ēkām ir divi lifti - pasažieru un kravas, savukārt trešās grupas projektiem ir tikai pasažieru lifts. Raksturīga šo ēku iezīme ir mazi slēdzami gaitenīši, kas no kāpņu telpas ved uz dzīvokļiem un iemītniekiem rada papildus drošības sajūtu. Ņemot vērā, ka ēkas celtas jau pasen, dažkārt novērojamas problēmas ar paneļu šuvju hermetizāciju.

    • 119. sērija

      119. sērijas ēkās mēdz būt 1-4 istabu dzīvokļi. Tirgū pieprasītākie ir 2 istabu dzīvokļi. Raksturīga šo dživokļu iezīme ir 10m2 plašā halle, plašas pārējās telpas un iespēja salīdzinoši brīvi veikt telpu pārplānošanu. Padomju laikā celtajās 119. sērijas dzīvokļiem ir arī lodžija. Mūsdienās celtajās, lodzija var būt aizstāta ar franču balkonu. Lodžija, izvietota pretī ieejai un hallei, rada plašuma iespaidu, turklāt halle ir labi izgaismota.

      Pirmās 119. sērijas ēkas Rīgā sāka būvēt 80-to gadu sākumā un projektu pielāgojot mūsdienu prasībām, tās tiek celtas joprojām. Visbiežāk 119. sērijas ēka ir 9 stāvus augsta, tomēr sastopamas arī zemākas ēkas (pat sākot ar 5 stāviem) un 10 stāvīgas daudzzīvokļu ēkas. 119. sērijas ēkas atrodamas visos RĪgas jaunajos mikrorajonos, tomēr visvairāk pircēji tās iecienījuši Pļavniekos un Purvciemā. Ēkās ir pasažieru lifts un atkritumu vads. Attālums starp nesošajām sienām ir 6 - 6.2 metri, tādējādi, paverās plašas iespējas nojaukt iekšsienas un dzīvokli pārplānot pēc savas patikas. Kaut arī vizuāli daudzas šīs sērijas ēkas izskatās nedaudz nolaistas, ekspertīzēs atklāts, ka to konstrukciju noturība ir lieliskā stāvoklī.

    • 467. sērija

      467. sērijas ēkās ir pieejami 1 - 4 istabu plaši dzīvokļi. Vienas istabas dzīvokļu platība ir 31m2, 2 istabu dzīvokļiem - 47m2, 3 istabu dzīvokļiem - 57m2, savukārt 4 istabu dzīvokļu platība ir 72m2. Šīs sērijas ēkās īpaši ērti ir 2 istabu dzīvokļi, kaut arī samērā augsts pieprasījums ir arī pēc 1 istabas dzīvokļiem.

      Rīgā 467. sērijas ēkas ir celtas pagājušā gadsimta 70-tajos - 80-tajos gados. Šīs sērijas ēkas ir līdzīgas 602. sērijas ēkām, tomēr ir arī vairākas būtiskas atšķirības. Ēku fasādes daudzviet dekorētas ar flīzēm vai apmestas ar akmens šķembām. 467. sērijas ēkām arī raksturīgas plašas lodžijas, kamēr 602. sērijas ēkām - samērā šauri balkoni. Šī projekta ēkām ir lifts un atkritumu vads un plašas kāpņu telpas. Salīdzinot ar 602. sērijas dzīvokļu ēkām, 467. ēka tiek vērtēta nedaudz augstāk, tādēļ arī tajos esošos dzīvokļus vieglāk realizēt, ja tos nolemts pārdot, tai pat laikā, no 103. un 119. sērijas ēkām šis projekts nedaudz tomēr atpaliek. Sakarā ar to, ka 467. sērijas ēku nav pārāk daudz, pieprasījums pēc tām ir noturīgi augsts. Pie pozitīvajiem faktoriem jāmin arī salīdzinoši laba skaņas un siltuma izolācija un ērts dzīvokļu plānojums. Šim projektam raksturīgs mīnuss ir salīdzinoši nelielās pārbūves iespējas.

      467. sērijas ēkas Rīgā ir izplatītas Krasta masīvā, Pļavniekos, Vecmilgrāvī, Purvciemā, Ķengaragā, Iļģuciemā, Imantā un Purvciemā.

    • Čehu projekts

      Dzīvokļi čehu projekta ēkās tiek uzskatīti par labiem un prestižiem. Tiem ir samērā plaša virtuve - 8 līdz 12m2. Dzīvokļu oriģinālajā plānojumā istabas ir izolētas. Dzīvokļiem ir plašas lodžijas. Čehu projekta daudzdzīvokļu ēkās ir pieejami 1-3 istabu dzīvokļi. Vienas istabas dzīvoklis ir 33m2 plašs, divu istabu dzīvokļu platība ir 44m2, savukārt 3 istabu dzīvokļi ir 66m2 plaši. Divu un trīs istabu dzīvokļiem sanitārais mezgls ir atsevišķs. Visu šo faktoru dēļ pieprasījums ir samērā noturīgs un arī dzīvokļu cena ir augstāka kā vairuma tipveida daudzdzīvokļu māju projektos. Ēku tehniskā specifikācija ļauj veikt dzīvokļu pārplānošanu.

      Čehu projekta ēkas RĪgā ir būvētas pagājušā gadsimta 70-tajos gados. Ēku starpsienas ir būvētas no ķieģeļiem, savukārt pārsegumiem izmantoti dzelzbetona paneļi. Šīs sērijas ēkas Rīgā atrodamas Iļģuciemā, Ķengaragā, Purvciemā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā un Imantā.

    • Franču projekts

      Franču projekta ēkās dzīvokļi ir ērti un kvalitatīvi. Visiem šīs sērijas dzīvokļiem ir lodžijas. Projekta ēkās pieejami 39ms plaši 1 istabas dzīvokļi, 57m2 plaši 2 istabu dzīvokļi, kā arī 72m2 plaši 3 istabu dzīvokļi. Šī projekta ēku Rīgā ir ļoti maz un to iemītnieki ar dzīvokļiem parasti ir ļoti apmierināti, tēdēļ tirgū tie parādās samērā reti, turklāt dzīvokļu augstā kvalitāte atspoguļojas arī augstākā cenā. Vienlaikus, no pircēju puses interese ir noturīgi augsta.

      Franču projekta ēkas ir 16-18 stāvus augstas. Kāpņu telpās ierīkoti 2 lifti un atkritumu vads.

    • Hruščova laika projekts

      Hruščova laika projektu ēku dzīvokļi ir samērā mazi, turklāt to istabas ir caurstaigājamas. Atrodami 1-3 istabu dzīvokļi. Vienas istabas dzīvokļu platība var būt 29m2 vai 35m2. Divu istabu dzīvokļu platība ir 39m2 vai 41m2, savukārt 3 istabu dzīvokļi ir 51m2 plaši. Sastopami dzīvokļi ar balkonime, tomēr vairumam šīs sērijas dzīvokļu balkonu nav. Sanitārais mezgls visos šīs sērijas dzīvokļos ir kopīgs. Orģināli dzīvokļu projekti paredz gan mazas istabas, gan virtuves, tomēr ēkas tehniskā specifikācija pieļauj dzīvokļos veikt pārplānošanu.

      Nosaukums "Hruščova laika projekts" tā saukts, jo pirmie šī projekta nami celti Hruščova varas gados, taču patiesībā aiz šī nosaukuma apslēpti divi sērijveida dzīvokļu ēku projekti - 316. un 318. Tipiski šīm ēkām ir 2 - 5 stāvi, taču Juglā un Grīvas dzīvojamā masīvā ir arī pa kādai 6 stāvu ēkai. Vecākām šīs sērijas ēkām nesošās sienas būvētas no silikāta ķieģeļiem, jaunākām - no paneļu blokiem. Ēkām ir laba siltumizolācija, tomēr diezgan slikta skaņas izolācija, ko var paaugstināt ieliekot stikla pakešu logus. Kaut arī vairumam ēku celtniecības darbi ir veikti labāk kvalitātē, jārēķinās, ka ēku cienījamā vecuma dēļ to īpašniekiem pārskatāmā nākotnē var nākties saskarties ar palielinātu inženierkomunikāciju avāriju risku. Hruščova laika projekta ēkas atrodamas Juglā, Teikā, Ķengaragā, Purvciemā, Grīvas dzīvojamajā masīvā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Ziepniekkalnā un Botāniskā dārza rajonā. Hruščova laika projekta ēkās dzīvokļu vidējā kvadrātmetra cena ir krietni zemāka par kvadrātmetra cenu dzīvokļiem vairumā citu sērijveida projektu.

    • Mazģimeņu projekts

      Mazģimeņu projekta ēkās pieejami tikai vienistabas dzīvokļi. Salīdzinot ar citiem vienistabas dzīvokļiem, šīs sērijas ēkās izbūvētie ir nedaudz plašāki - 36m2. Dzīvokļiem ir apvienots sanitārais mezgls. Lielākā šo dzīvokļu priekšrocība ir samērā zemās izmaksas - gan dzīvokli iegādājoties, gan arī uzturot. Arī dzīvokļa plānojums ir samērā ērts. Katram dzīvoklim ir plaša lodžija, ko nereti pārveido par verandu.

      Vairums mazģimeņu projekta ēku celtas 5 vai 9 stāvu augstumā, taču atsevišķās vietās atrodamas arī 12 stāvus augstas ēkas. 5 un 9 stāvu augstās ēkas celtas no paneļiem. 12 stāvus augstās no ķieģeļiem un paneļiem. Raksturīga šī plānojuma ēku pazīme ir kāpņu telpa ar garu koridoru, kas savieno abus mājas galus. 5 stāvu versijā kāpņu telpa ir kopīga pat 20 dzīvokļiem, kamēr 9 un 12 stāvu ēkās katrā stāvā ar kāpņu telpu savienoti vien 8 dzīvokļi. 9 un 12 stāvu ēkām ierīkoti lifts. Ēkām raksturīga samērā slikta skaņas, siltuma un hidroizolācija. Mazģimeņu ēkas Rīgā atrodamas Pļavniekos, Purvciemā, Ķengaragā, Ziepniekkalnā, Juglā un Āgenskalā.